Paskaidrojumi
Rakstiet mums: vdbinfo@lgia.gov.lv
Saites
|
Informācija par objektu
|
|
|
Izdrukāt |
|
Objekta ID:
|
96978
|
Pamatnosaukums:
|
Roja [uo]
|
Nosaukums Adrešu klasifikatorā:
|
|
Nosaukumi:
|
Augšdonava [o] (augštecē) Augšdonavas grāvis [o] (augštecē arī) Rojupe [uo] Silupe (augštecē arī) Viekste (augštecē kļūdaini) Ābeļupe (vidustecē arī)
|
Ietilpst (ietek) objektā:
|
|
|
Objekta veids:
|
upe
|
Obj. stāvoklis:
|
pastāv
|
|
Sastādīšanas datums:
|
18.05.2005
|
Pēd. izmaiņu datums:
|
25.05.2022
|
Kartes lapas nosaukums:
|
ROJA (ID=4232)
|
|
|
Administratīvā vai teritoriālā piederība:
|
Rojas pagasts, Talsu novads, agrāk Talsu rajons
|
|
Skaitliskais raksturojums
Vērtība:
|
72,0 km
|
Avots:
|
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Karšu pārlūks (LĢIA Karšu pārlūks)
|
Apraksts:
|
|
|
Atrašanās vieta kartē
Platums:
|
57.5088(57° 30' 32")
|
Garums:
|
22.8106(22° 48' 38")
|
Avots:
|
Topo1 50mil
|
|
Parādīt visus slāņus
Nosaukums |
Nosaukums oficiāls [avots] |
Nosaukums ievadīts (datums) |
Nosaukuma forma |
Fonētiskā rakstība |
Lietošanas biežums |
Lietotāju vide |
Nosaukuma izcelsme |
Etimoloģija un semantika |
valoda |
vārds |
Roja
|
Jā [LĢIA lēmums]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augšdonava
|
Nē
|
31.01.2019
|
|
|
|
|
|
|
|
Augšdonavas grāvis
|
Nē
|
31.01.2019
|
|
|
|
|
|
|
|
Rojupe
|
Nē
|
14.04.2015
|
|
|
|
|
|
|
|
Silupe
|
Nē
|
14.04.2015
|
|
|
|
|
|
|
|
Viekste
|
Nē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ābeļupe
|
Nē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nosaukums |
Nosaukumu nerādīt |
Senais nosaukums |
Oficiālais sākuma laiks |
Oficiālais beigu laiks |
Nosaukuma atvasināšana un pārceļošana |
Piezīmes |
Roja
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Augšdonava
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Augšdonavas grāvis
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Rojupe
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Silupe
|
Nē
|
|
|
|
|
augštecē augšpus Mazrojas
|
Viekste
|
Nē
|
|
|
|
nosaukums Roja šai Rojas kr. pietekai sākts lietot meliorācijas gaitā
|
Pēc būtības Viekste ir Rojas kr. pieteka (cits objekts!)
|
Ābeļupe
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Avota veids |
Avota saīsinājums |
Avota pilns nosaukums |
Sējums, lappuse vai individuālā avota pieraksts |
Citāts no avota |
Individuālais avots
|
Dažādi
|
Dažādi
|
Lubes bibliotēka, 14.04.2015.
|
Rojupe
|
Individuālais avots
|
VVC atzinums
|
Valsts valodas centra atzinums
|
16.06.2017
|
Roja
|
Nepublicēta literatūra
|
LatVI
|
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēka.
|
skatīts 13.04.2015. (O.Bušs)
|
Silupe // Rojupe
|
Nepublicēta literatūra
|
LatVI
|
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēka.
|
citējis O.Bušs, 19.06.2015.
|
Ruoja Laidzē 1953, 1962, Lubezerē 1973, te arī Ruois up // Dižup // Velkumup 1962
|
Normatīvais akts
|
ŪSIK 2018
|
03.07.2018. MK noteikumi Nr. 397 "Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru"
|
374
|
Roja
|
Oficiāls avots
|
Civ 2021
|
Civillikums. Pielikumi: I pielikums (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts”; II pielikums (1115. pantam) “Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij”; III pielikums (1117. panta piezīmei) “Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij” (Likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.).
|
|
Roja
|
Oficiāls avots
|
LĢIA lēmums
|
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras lēmums
|
12.01.2018
|
Roja
|
Publicēta literatūra
|
Ld
|
Latvijas daba. Enciklopēdija. 1.–6. sēj. – R.: Latvijas enciklopēdija, 1994–1997.
|
V 11a
|
Roja (augštecē Viekste)
|
Publicēta literatūra
|
Ld
|
Latvijas daba. Enciklopēdija. 1.–6. sēj. – R.: Latvijas enciklopēdija, 1994–1997.
|
I 9b
|
Roja
|
Publicēta literatūra
|
Pl
|
Plāķis J. Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi. I-II daļa. – R.: Latvijas Universitāte, 1936.- 1939.
|
V 255, 13.ups:
|
|
Publicēta literatūra
|
Ūd-teces
|
Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. 1.- 4. burtn. Sastādītājas: R. Avotiņa, Z. Goba. - R.: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1986.
|
III 39
|
Roja (р.Роя), augštecē Viekste
|
Publicēta literatūra
|
Ūd-teces
|
Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. 1.- 4. burtn. Sastādītājas: R. Avotiņa, Z. Goba. - R.: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1986.
|
I 20
|
Augšdonavas gr. (к-ва Аугшдонавас)
|
Tīmekļa resursi
|
Meliorācija
|
Meliorācijas digitālais kadastrs. http://www.melioracija.lv
|
|
Roja
|
Vēsturiskais normatīvais akts
|
Civ1 2011
|
Civillikuma 1. pielikums (1102.pantam). Publisko ezeru un upju saraksts (Pielikums 22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.).
|
|
Roja
|
Vēsturiskais normatīvais akts
|
Civ3 1998
|
Civillikuma 3. pielikums (1117. panta piezīmei). Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij (Pielikums 14.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.1998.).
|
|
Roja
|
Vēsturiskais normatīvais akts
|
ŪSIK 2010
|
30.03.2010. MK noteikumi Nr.318 "Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru" ("LV", 54 (4246), 06.04.2010.) [stājas spēkā 07.04.2010.]
|
Kods 374
|
Roja no iztekas līdz ietekai Rīgas jūras līcī
|
Vēsturiskais normatīvais akts
|
ŪSIK 2010
|
30.03.2010. MK noteikumi Nr.318 "Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru" ("LV", 54 (4246), 06.04.2010.) [stājas spēkā 07.04.2010.]
|
Kods 37498
|
Augšdonava no iztekas līdz ietekai Rojā
|
Rojas pagasts
|
Talsu novads
|
agrāk Talsu rajons
|
ATVK kods = 0051530
|
Ārlavas pagasts
|
Talsu novads
|
agrāk Talsu rajons
|
ATVK kods = 0051410
|
Īves pagasts
|
Talsu novads
|
agrāk Talsu rajons
|
ATVK kods = 0051450
|
Lubes pagasts
|
Talsu novads
|
agrāk Talsu rajons
|
ATVK kods = 0051510
|
Valdgales pagasts
|
Talsu novads
|
agrāk Talsu rajons
|
ATVK kods = 0051550
|
Jaunsātu pagasts
|
Tukuma novads
|
agrāk Tukuma rajons
|
ATVK kods = 0052460
|
|
|
Ūdenstece ir:
|
ūdenstilpē ietekoša
|
Ūdenssateces baseins:
|
Baltijas jūras baseins (37)
|
|
Iztekas ģeogrāfiskās koordinātas
|
|
|
|
Ieraksts pārbaudīts un apstiprināts:
|
31.01.2019
|
|
Papildu ziņas par objektu: |
Rojas lejtece ir iztaisnota 20.gs. sākumā, pie Saldenieku mājām (iepretī Žocenei (c.) atšķeļot no tās loku, kas sniedzās aptuveni līdz Gipkai. Šī atšķeltā daļa kļuva par Rojas kreisā krasta pieteku ar nosaukumu Velkumupe jeb Vecupe.
Par to Rojas muzejā saglabātas vietējo ļaužu atmiņas:
"Pēc vectēva nostāstiem un pats no savas bērnības Kārlis Freimanis atceras, ka pavasaros visa teritorija no Legzdiņu mājām līdz pat Rudei stipri pārplūdusi. Vectēvs esot pļāvis sienu starp Dižlauku, Bērziņu un Jaunupju mājām pa purvainu pļavu, brizdams pa ūdeni.
1914.gada pavasarī uz skolu Kārlim bijis jāiet bez kurpēm kājās, jo visa leja starp Ķiršteinu mājām uz Rudi bijusi kā balta ūdens jūra.
Lubezeres muižas barons tādēļ nolēmis iztaisnot Rojas upi, izrokot jaunu grunti no Dižlauka pirts cauri mežam uz Roju, apejot lielos līkumus uz Ģipku. Barons cerējis, ka par vāti spirta šo darbu būs ar mieru paveikt vietējie zemnieki. Taču tie nebijuši ar mieru strādāt par tik niecīgu samaksu. Tad barons licis baznīcēniem iet ar līkumu caur mežu un izrakt katram pa lāpstai zemes. Kad pirmdienā barons aizbraucis skatīties padarīto, licies, ka kaķis vien tur būtu kasījies. Barons nu bijis vīlies, jo cerējis, ka arī paši zemnieki būs ieinteresēti novērst plūdu briesmas.Vēlāk barons sarunājis ar Dundagas mežnieku, kurš bijis par viņu bagātāks, ka upi iztaisnos Žocenē, atsakoties no līkuma uz Ģipku. Tas esot izdarīts pie Saldenieku mājām. Upes iztaisnošanas darbi turpinājās arī Latvijas laikā, likvidējot daudzos līkumus Rudes ciema centrā.
Pēc II Pasaules kara tika izstrādāts jauns Rojas upes virziens – no Mārku mājām uz Legzdiņiem, tālāk uz Ilmatu dambi, tad slīpi ārā uz Kalteni, ievadot to lielā grāvī, tad gar Kaltenes baznīcu – jūrā. Tādējādi beidzot tiktu nosusinātas arī lielās Pūņu pļavas. Arī gar Ilmatu dambi bijis ļoti slapjš, pirms I Pasaules kara vahmistram tur esot noslīkusi govs.
Šo projektu Freiju radinieks Kļaviņš jau bija nospraudis dabā, Rīgā projektam piekrita, bet Maskavā a
tzinuši, ka iznākšot par dārgu. Pūņu pļavas bijušas tik mitras, ka ar pieejamo tehniku (1960.gados) bijis neiespējami to apstrādāt. Taču parokot atklājās 2 metru biezs kūdras slānis, zem tā balta smilts. Nosusinot pļavas, būtu iegūts ap 2000 ha aramzemes.
1985.gada oktobrī šīs vietas atdotas mežniecībai, un tur ir iesēts mežs.
Ja Rojas upi iztaisnotu caur Kalvu kalniem taisni uz Roju, domājams, tad slapjajās vasarās Rudes lauki neslīktu un varētu novākt arī ražu. Meliorācija vien šo slapjumu nespēj pieveikt. (M.Jansone, no K.Freimaņa atmiņām;„Banga” 2000.gada 3.marts)
|
|
Papildu ziņas par nosaukumu: |
Nosaukumu sajaukums augštecē: 20.gs., meliorācijas darbus projektējot un īstenojot, vēsturiskā Rojas augštece ir tikusi pārsaukta par Augšdonavu, bet augšteces kr. pieteka Viekste ieguvusi Rojas vārdu. Atjaunojot vēsturisko patiesību, kartēs un dokumentos būtu vispareizāk lietot nosaukumus šādi: Viekste (Roja) - Rojas kr. pieteka, Roja (Augšdonava) - Rojas augštece. Kompromisa variants: pieņemt, ka Roja ir 65 km gara un sākas, satekot Viekstei ar Augšdonavu (V.Strautniece, 27.06.2014.)
Valgales pagastā jau senāk, 1930. gados, ir bijis grāvis ar nosaukumu Donava.
1986.g. LVU izdotajā brošūru komplektā „Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi” (Latvijas upes. Nosaukumi un ģeogrāfiskais izvietojums (ar kartoshēmu). Sastādītājas: R. Avotiņa, Z. Goba. - R.: Latvijas Universitāte, 1993.) ir ierakstīts, ka Viekste ir Rojas augšteces nosaukums un Augšdonavas grāvis - Rojas augšteces labā pieteka.
Tomēr divās PSRS Ģenerālštāba kartēs (M1:10 000 un M1:25 000, skatītas http://kartes.gisnet.lv/ 27.06.2014.) nosaukums Roja pierakstīts tai tecei, kas ŪSIK un melioracija.lv datos ir Augšdonava. Arī Z. Gobas atstātajās piezīmēs ir divas kartoshēmas, gatavotas aptuveni 1970-1980. gados, ar līdzīgu informāciju. Vienā no tām tai tecei, kas sākas pie Pobužiem, ir nosaukums Viekste - tātad Viekste uzskatīta par Rojas augšgala kr. pieteku (tiesa gan - augšpus tās ietekas nav neviena uzraksta „Roja”, tas novietots tikai lejāk - pie Talsu-Dundagas ceļa), bet otrā kartoshēmā tai pašā vietā ir uzraksts „Roja (Viekste)”. Savukārt publikācijā „Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi” Augšdonavas grāvis kā Rojas pieteka alfabētiskajā sarakstā ir, bet Rojas šķirklī, kur būtu jābūt uzskaitītām visām tās pietekām, tas nav minēts (tas vedina uz domām, ka tas ir kāds vēlāks papildinājums, kas pievienots steigā). (V.Strautniece, 27.06.2014.)
|
|
Objekta ID |
Pamatnosaukums |
Veids |
Stāvoklis |
Administratīvā vai teritoriālā vienība |
Ģeogr. platums |
Ģeogr. garums |
96953
|
Amulupīte
|
upe
|
pastāv
|
Lubes pagasts, Ārlavas pagasts
|
57 27 01.080
|
22 44 30.120
|
97098
|
Benerupe
|
upe
|
pastāv
|
Valdgales pagasts, Ārlavas pagasts
|
57 21 46.385
|
22 33 15.179
|
97099
|
Greimica
|
upe
|
pastāv
|
Īves pagasts
|
57 24 04.656
|
22 32 49.997
|
96973
|
Jūrenvalks
|
upe
|
pastāv
|
Lubes pagasts, Rojas pagasts
|
57 31 27.120
|
22 40 49.440
|
96957
|
Kazpurgrāvis
|
grāvis
|
pastāv
|
Lubes pagasts, Ārlavas pagasts, Īves pagasts
|
57 24 33.381
|
22 33 05.410
|
97000
|
Lejasdonava
|
upe
|
pastāv
|
Valdgales pagasts, Ārlavas pagasts
|
57 20 03.548
|
22 31 37.620
|
96959
|
Lībvalks
|
upe
|
pastāv
|
Lubes pagasts
|
57 25 57.254
|
22 41 09.643
|
97103
|
Maušupīte
|
upe
|
pastāv
|
Īves pagasts
|
57 24 44.086
|
22 33 04.208
|
96954
|
Mazroja
|
upe
|
pastāv
|
Laidzes pagasts, Lubes pagasts, Ārlavas pagasts, Īves pagasts
|
57 25 20.127
|
22 33 34.831
|
96972
|
Plančvalks
|
upe
|
pastāv
|
Rojas pagasts
|
57 31 06.520
|
22 41 26.548
|
96971
|
Rudiķvalks
|
upe
|
pastāv
|
Lubes pagasts, Rojas pagasts
|
57 29 17.721
|
22 43 27.760
|
96980
|
Velkumupe
|
upe
|
pastāv
|
Rojas pagasts
|
57 32 06.951
|
22 41 06.085
|
134343
|
Viekste
|
upe
|
pastāv
|
Valdgales pagasts
|
57 18 53.280
|
22 30 19.440
|
96976
|
Vilkaste
|
upe
|
pastāv
|
Rojas pagasts
|
57 28 53.040
|
22 43 32.520
|
73249
|
Vārzava
|
upe
|
pastāv
|
Īves pagasts
|
57 27 35.351
|
22 33 19.824
|
96958
|
Vēruma grāvis
|
upe
|
pastāv
|
Lubes pagasts, Ārlavas pagasts
|
57 27 02.902
|
22 38 25.531
|
97100
|
Vēveru grāvis
|
grāvis
|
pastāv
|
Valdgales pagasts, Īves pagasts
|
57 22 34.023
|
22 32 43.666
|
97102
|
Īves grāvis
|
grāvis
|
pastāv
|
Lubes pagasts, Īves pagasts
|
57 25 34.713
|
22 33 27.328
|
96999
|
Ķēšupe
|
upe
|
pastāv
|
Laidzes pagasts, Valdgales pagasts, Ārlavas pagasts
|
57 20 23.066
|
22 32 01.334
|
|
|