Paskaidrojumi
Rakstiet mums: vdbinfo@lgia.gov.lv
Saites
|
Informācija par objektu
|
|
|
Izdrukāt |
|
Objekta ID:
|
96344
|
Pamatnosaukums:
|
Abora
|
Nosaukums Adrešu klasifikatorā:
|
|
Nosaukumi:
|
Abota [uo]
|
Ietilpst (ietek) objektā:
|
Abaine (ID=96339)
|
|
Objekta veids:
|
upe
|
Obj. stāvoklis:
|
pastāv
|
|
Sastādīšanas datums:
|
17.05.2005
|
Pēd. izmaiņu datums:
|
19.03.2020
|
Kartes lapas nosaukums:
|
LUBĀNA (ID=4421)
|
|
|
Administratīvā vai teritoriālā piederība:
|
Indrānu pagasts, Madonas novads, agrāk Madonas rajons
|
|
Skaitliskais raksturojums
Vērtība:
|
1,2 km
|
Avots:
|
Latvijas Republikas Satelītkarte mērogā 1: 50 000 – R.: VZD, 1994. – 1998. (S1 50)
|
Apraksts:
|
|
|
Atrašanās vieta kartē
Platums:
|
56.9251(56° 55' 30")
|
Garums:
|
26.8581(26° 51' 29")
|
Avots:
|
(23.09.2016)
|
|
Parādīt visus slāņus
Nosaukums |
Nosaukums oficiāls [avots] |
Nosaukums ievadīts (datums) |
Nosaukuma forma |
Fonētiskā rakstība |
Lietošanas biežums |
Lietotāju vide |
Nosaukuma izcelsme |
Etimoloģija un semantika |
valoda |
vārds |
Abora
|
Nē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Abota
|
Nē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nosaukums |
Nosaukumu nerādīt |
Senais nosaukums |
Oficiālais sākuma laiks |
Oficiālais beigu laiks |
Nosaukuma atvasināšana un pārceļošana |
Piezīmes |
Abora
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Abota
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Avota veids |
Avota saīsinājums |
Avota pilns nosaukums |
Sējums, lappuse vai individuālā avota pieraksts |
Citāts no avota |
Individuālais avots
|
Eksped.
|
Ekspedīcija
|
1996
|
Abora
|
Kartes
|
LT 75
|
Latvijas topogrāfiskā karte M 1:75 000. Armijas štāba ģeodēzijas un topogrāfijas daļas 1922.-1940.g. izdevums.
|
|
nav
|
Kartes
|
T 10
|
Топографические карты Латвийской ССР М 1:10 000. ГУГК, съёмка 1950–1952, 1971–1982 гг., изд. 1976–1977 гг.
|
|
nav
|
Kartes
|
T 25
|
Топографические карты Латвийской ССР М 1:25 000. ГУГК, съёмка 1948–1952, 1971–1982 гг., изд. 1976–1983 гг.
|
|
р. Абора
|
Publicēta literatūra
|
Ld
|
Latvijas daba. Enciklopēdija. 1.–6. sēj. – R.: Latvijas enciklopēdija, 1994–1997.
|
|
nav
|
Publicēta literatūra
|
Lpag
|
Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1.–2. sēj. – R.: Apgāds „Preses nams”, 2001–2002.
|
|
nav
|
Publicēta literatūra
|
Ūd-teces
|
Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi. 1.- 4. burtn. Sastādītājas: R. Avotiņa, Z. Goba. - R.: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1986.
|
I 7
|
Abora (р.Абора), Abota
|
Reģionāls avots
|
Avotiņa 1999 Madonas r.
|
Avotiņa R. Madonas rajons. Kalni. Upes. Ezeri. Purvi. Meži. Ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca. – R.: Latvijas universitāte, ĢZZF Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas zinātniskā laboratorija, LR VZD Nacionālās mērniecības centrs, Kartogrāfijas daļa, 1999.
|
103
|
Abora, Abota
|
Tīmekļa resursi
|
Meliorācija
|
Meliorācijas digitālais kadastrs. http://www.melioracija.lv
|
skatīts 21.10.2014.
|
nav
|
Indrānu pagasts
|
Madonas novads
|
agrāk Madonas rajons
|
ATVK kods = 0038460
|
|
|
Ūdenstece ir:
|
labā krasta pieteka
|
Ūdenssateces baseins:
|
Aiviekstes baseins (42)
|
|
Iztekas ģeogrāfiskās koordinātas
|
|
|
Objekta raksturojums:
|
Īsa Abaines lejteces l. piet., iespējams, sena Aiviekstes atteka.
|
|
Ieraksts pārbaudīts un apstiprināts:
|
23.09.2016
|
|
Papildu ziņas par objektu: |
Mazās purva upītes vārdu pasaulē nes arheoloģes I. Lozes vadībā atklātā (1964 - 65 un 1970 - 71) Aboras apmetne - vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta piemineklis Lubāna līdzenumā, kura bijusi apdzīvota no 3. g. t. līdz 2. g. t. 1. cet. p. m. ē. [Avotiņa 1999, 103]
"Ideāla vieta akmens laikmeta apmetnei - tā mēs domājām par pāris hektāru lielo zemes pacēlumu purvaino pļavu vidū Aboras upītes - senas Aiviekstes attekas - krastā, pie tās ietekas vietas Abainē. (..) Abaines krasti ir noauguši - tie ir lieli un biezi kārkli, kas upi tur savās spīlēs. (..)
Dzintara masveida atradumi Aboras apmetnē apstiprināja tēzi, ka Lubānas zemiene ir viens no redzamākajiem akmens laikmeta dzintara apstrādes centriem Baltijā. (..)
Senlietu bagātība Aboras apmetnē bija pārsteidzoša. Atsegtie murdi bija izgatavoti no priežu skaliem un pārsieti ar lūkiem. Bija saglabājies arī miets, pie kura senais cilvēks bija murdu piestiprinājis. Gabalu no šī mieta mēs nosūtījām uz Tartu Zooloģijas un botānikas institūta radiooglekļa laboratoriju, lai noteiktu tā vecumu. (..) Tā vecums bija 3770 ± 60 gadi, tātad senais cilvēks koku bija nocirtis 2. g. t. pr. Kr. pirmajā ceturksnī." [Loze, 1994, 24, 27, 37, 47, 48]
|
|
Papildu ziņas par nosaukumu: |
|
|
|
|