Paskaidrojumi
Rakstiet mums: vdbinfo@lgia.gov.lv
Saites
|
Informācija par objektu
|
|
|
Izdrukāt |
|
Objekta ID:
|
66410
|
Pamatnosaukums:
|
Engures ezers
|
Nosaukums Adrešu klasifikatorā:
|
|
Nosaukumi:
|
|
Ietilpst (ietek) objektā:
|
Engures ezera dabas parks (ID=136242)
|
|
Objekta veids:
|
ezers
|
Obj. stāvoklis:
|
pastāv
|
|
Sastādīšanas datums:
|
28.03.2002
|
Pēd. izmaiņu datums:
|
25.05.2022
|
Kartes lapas nosaukums:
|
ZENTENE (ID=4214)
|
|
|
Administratīvā vai teritoriālā piederība:
|
Mērsraga pagasts, Talsu novads, agrāk Talsu rajons
|
|
Skaitliskais raksturojums
Vērtība:
|
4130,7 ha
|
Avots:
|
Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. 1.- 6. burtn. Sastādītāja R. Avotiņa. – R.: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1984. (Ūd-tilpes)
|
Apraksts:
|
II, 5
|
|
Atrašanās vieta kartē
Platums:
|
57.2618(57° 15' 43")
|
Garums:
|
23.1072(23° 06' 26")
|
Avots:
|
(29.11.2021)
|
|
Parādīt visus slāņus
Nosaukums |
Nosaukums oficiāls [avots] |
Nosaukums ievadīts (datums) |
Nosaukuma forma |
Fonētiskā rakstība |
Lietošanas biežums |
Lietotāju vide |
Nosaukuma izcelsme |
Etimoloģija un semantika |
valoda |
vārds |
Engures ezers
|
Jā [LĢIA lēmums]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nosaukums |
Nosaukumu nerādīt |
Senais nosaukums |
Oficiālais sākuma laiks |
Oficiālais beigu laiks |
Nosaukuma atvasināšana un pārceļošana |
Piezīmes |
Engures ezers
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Avota veids |
Avota saīsinājums |
Avota pilns nosaukums |
Sējums, lappuse vai individuālā avota pieraksts |
Citāts no avota |
Individuālais avots
|
Eksped.
|
Ekspedīcija
|
1995, Amers Kārlis”Bandeniekos”
|
Engures ezers
|
Individuālais avots
|
Eksped.
|
Ekspedīcija
|
1996
|
Engures ezers
|
Individuālais avots
|
VVC atzinums
|
Valsts valodas centra atzinums
|
12.02.2020
|
Engures ezers
|
Kartes
|
Neumann (k)
|
Karte von Kurland / C. Neumann. Mitau: Verlag von G.A. Reyher (Freiburg: Lithographie von B. Herder), 1833, revidert im 1846.
|
|
Angernscher See
|
Nepublicēta literatūra
|
Saraksts Topo50-2
|
Pašvaldībās saskaņots ģeogrāfisko nosaukumu saraksts atjaunotajai topogrāfiskajai kartei M1:50 000, 2005–2010.
|
Mērsraga pag. 2006
|
Engures ezers
|
Normatīvais akts
|
ŪTK 2012, 2017
|
14.08.2012. MK noteikumi Nr.551 "Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru"; 04.07.2017. MK noteikumi Nr.403 "Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru"
|
Ūdenstilpes kods 37096
|
Engures ezers
|
Oficiāls avots
|
Civ 2021
|
Civillikums. Pielikumi: I pielikums (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts”; II pielikums (1115. pantam) “Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij”; III pielikums (1117. panta piezīmei) “Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij” (Likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.).
|
|
Engures ezers
|
Oficiāls avots
|
LĢIA lēmums
|
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras lēmums
|
17.04.2020
|
Engures ezers
|
Publicēta literatūra
|
E
|
Endzelīns J. Latvijas vietu vārdi. I-II daļa.– R.: A. Gulbja apgāds, 1922.-1925.
|
II 110
|
|
Publicēta literatūra
|
Ld
|
Latvijas daba. Enciklopēdija. 1.–6. sēj. – R.: Latvijas enciklopēdija, 1994–1997.
|
2.sēj., 50. -51. .lpp., B.Placēna
|
Engures ezers
|
Publicēta literatūra
|
LME
|
Latvijas PSR mazā enciklopēdija. I-III sēj. – R.: Zinātne, 1967.-1970.
|
I 479
|
Engures ezers
|
Publicēta literatūra
|
Lpag
|
Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1.–2. sēj. – R.: Apgāds „Preses nams”, 2001–2002.
|
I 270, II 68, 669
|
Engures ezers
|
Publicēta literatūra
|
Pl
|
Plāķis J. Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi. I-II daļa. – R.: Latvijas Universitāte, 1936.- 1939.
|
I 183
|
|
Publicēta literatūra
|
Ūd-tilpes
|
Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. 1.- 6. burtn. Sastādītāja R. Avotiņa. – R.: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1984.
|
II 5
|
Engures ez. (оз. Энгурес)
|
Tīmekļa resursi
|
VZD Kadastrs
|
VZD Kadastra informācijas sistēma, https://www.kadastrs.lv
|
skatīts 18.02.2021.g.
|
Engures ezers
|
Vēsturiskais normatīvais akts
|
Civ1 2011
|
Civillikuma 1. pielikums (1102.pantam). Publisko ezeru un upju saraksts (Pielikums 22.02.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.).
|
|
Engures ezers
|
Mērsraga pagasts
|
Talsu novads
|
agrāk Talsu rajons
|
ATVK kods = 0051520
|
Engures pagasts
|
Tukuma novads
|
agrāk Tukuma rajons
|
ATVK kods = 0052430
|
Zentenes pagasts
|
Tukuma novads
|
agrāk Tukuma rajons
|
ATVK kods = 0052600
|
|
|
Ūdenstece ir:
|
|
Ūdenssateces baseins:
|
Baltijas jūras baseins (37)
|
|
Iztekas ģeogrāfiskās koordinātas
|
|
Vietas apraksts:
|
Piejūras zemienē.
|
|
Objekta raksturojums:
|
Pl. 4130, 7 ha. [Ūd - tilpes II 5] 3. lielākais ez., 6 salas. Ietek Jurgupe, Dursupe, Dzedrupe u.c. Kanāls savieno ar jūru. Daļa ezera iekļauta Engures ezera ornitoloģiskajā liegumā.
|
|
Ieraksts pārbaudīts un apstiprināts:
|
21.12.2021
|
|
Papildu ziņas par objektu: |
3,2m v.j.l., vid.dziļums 0,4m, liel. dziļums 2,1m.Noteka uz Rīgas līci pa Engures ezera kanālu (izrakst1842.g.), kas pazemināja ezera līmeni par 1,5m. ...Ezerdobe nelīdzena, gar malu smilšaina, vidusdaļā cieta minerālgrunts - akmeņi, dolomīta slāni, iedobumos dūņas, līdz 6m biezas sapropeļa nogulas... Virsūdens aizaugums 65% platības. [ B.Placēna, Ld]
Pirms aptuveni 6500 gadiem ezera vietā pletās Litorīnas jūra, kas šeit veidoja seklu līci. Tās krasta līnija atradās apmēram 8-10 km no patreizējā Rīgas līča krasta. Jūras straumju nesto smilšu uzkrāšanās zemūdens sēkļos un Litorīnas jūras līmeņa pazemināšanās pamazām noveda pie tā, ka atklātais līcis aizvien vairāk zaudēja saistību ar jūru un pārvērtās sālsūdens lagūnā. Jūras līmenim krītoties vēl vairāk, lagūna pārvērtās saldūdens ezerā, kuram dienvidu galā bija dabiska notece uz jūru. Lībiešu un prūšu valodā Engure nozīmē "zušu ezers". 20.gs sākumā zuši ezerā bija galvenais zvejas objekts. Zušu skaits ievērojami palielinājās pirmā pasaules kara laikā, jo apkaimes iedzīvotāji bija evakuēti uz Krieviju un zveja pārtraukta. 1929.gadā nezināmu iemeslu dēļ ezerā notika zušu bojāeja.
Vēl 19.gs pirmajās desmitgadēs ezers un tā piekrastes iemītnieki dzīvoja netraucēti. Viņi nodarbojās ar zivju zveju, medībām, ūdensputnu olu vākšanu, lopkopību ezera piekrastē, kā arī ar niedru pļaušanu, jo tās bija galvenais ēku jumtu pārklājuma materiāls apkārtējos zvejnieku ciemos. Diemžēl jau 19.gs sākumā galvenais bagātību avots tiek saskatīts lauksaimniecībā, un viss tiek mērīts ar tās olekti. 1842.gadā tika izrakts kanāls, kas ezera ziemeļu galu pie Mērsraga savienoja ar jūru.
Arī pirms tam bijuši mēģinājumi pazemināt ezera līmeni, padziļinot dabisko noteci ezera dienvidu galā (pie Lepstes). Pēc Mērsraga kanāla izrakšanas tikusi aizdambēta arī dabiskā notece ezera dienvidu galā, lai paceltu līmeni un palielinātu noteci pa jaunizveidoto kanālu. Tālāk tas padziļinājies dabiskā ceļā, pavasara un rudens palu ūdeņiem izraujot sev ceļu uz
jūru.
Ezera līmenis pēc kanāla izrakšanas pazeminājās par 1,5 m, bet tā platība samazinājās uz pusi - no 90 km2 uz 45 km2. Kanāls darbojies visai efektīvi ne vien ezera līmeņa pazemināšanā, bet arī ļāvis jūras ūdeņiem ietekmēt ezeru. Vēl 20.gs 20.-30.tajos gados, ceļoties ūdens līmenim jūrā, sāļums bijis jūtams pat ezera vidū, bijuši pat gadījumi, kad ezera vidū noķertas butes.
Līmeņa pazemināšanās rezultātā izveidojās plašas pļavas, sevišķi ezera rietumu krastā, agrāk pārpurvotie piekrastes meži kļuva ievērojami sausāki, bet daļu no agrāk mitrajām pļavām varēja izmantot kā aramzemi. 1861.gadā rakstīts, ka ezera austrumu krastā pēc līmeņa pazemināšanās atklājās plaši smilšu lauki, kas, vēja nesti, veidoja jaunas kāpas un tādējādi radīja lielus zaudējumus.
Līdz ar ezera līmeņa krišanos vietējo iedzīvotāju prātus pārņēma dzintara ieguves drudzis jaunajās teritorijās. No 1842.gada līdz 1852.gadam tirgotāji iepirkuši dzintaru par apmēram 4000 rubļu. Engures mācītājs žēlojies par baznīcēnu skaita samazināšanos, jo svētdienās daudzi devuši priekšroku dzintara meklēšanai. Dažos tā laika rakstos ezers dēvēts par Dzintara ezeru (Bernsteinsee), un Tukuma apriņķa valde izsludinājusi bijušā ezera dibena gabalu izsoli dzintara gribētājiem. Tomēr ziņas par lielajām dzintara bagātībām izrādījušās pārspīlētas, un "dzintara drudzis" pakāpeniski noplacis. Tomēr dzintara ieguves process nepalika bez labdabīgām sekām, jo tika ievākts arī blakusprodukts - jūras gliemeņu atstātie vāciņi (kalcija piedeva mājputnu barībai). Arī šodien daži vietējie iedzīvotāji savām vistām parok un izsijā "čoriņus", kuru slānī dažreiz atrod pa palielam "saules akmenim". Mērsraga 6-gadīgajā skolā no 1920. līdz 1930 gadam skolotājs Miesnieks (gleznotāja Miesnieka brālis) mācīja bērniem dzintara apstrādi.
Senos zvejnieku stāstos un rakstos minēts, ka: "ezeram pāri velk pat plostus, sākot gandrīz ar dienvidu galu, un tālāk pa kanāli līdz jūrai (Mērsraga ostai)". P
ēc
veco stāstiem, šāda plostu vilkšana no Dzedrupes gar Lielās salas rietumu galu notikusi vēl 20.gs. sākumā.
1917.-1918.gadā vācu okupācijas karaspēks (krievu armijas karagūstekņi) aizbēris kanāla izteku (pie tagadējās "līdakbedres") ar domu ezerā ierīkot hidroplānu bāzi, taču jau 1918.gada rudens plūdi aizsprostu aizskalojuši.
Pēc dzirdētajiem nostāstiem, hidroplānu bāze atradusies no lielās salas uz Dzedru pusi. Vēl šodien varot ezerā atrast pāļu galus, kas kādreiz ir bijusi daļa no šīs hidroplānu bāzes.
Engures ezera resursu izmantošana kopš senseniem laikiem notikusi saskaņā ar tā "brīvezera statusu". Arī 20.gs 20.-30.gados tajā bija tiesības zvejot un medīt visiem Latvijas pilsoņiem. Apkārtējo ciemu - Mērsraga, Ķipatu, Krievragciema, Ķūļciema, Dzedru, Jaunpļavu, Bazānkakta, Engures un Bērzciema iedzīvotāji šeit intensīvi zvejojuši, lietojot murdus (venterus), tīklus ("liekačus"), zemledus zvejā arī vadus. Visai populārs zvejas rīks bijis "čapis".
Ezerā ir vairākas salas ko vietējie bieži dēvē par rovām. To kopējā platība ir 94 ha. Lielākā ir Lielā sala (60ha). Šobrīd tā ir klāta ar mežu, atskaitot salas centrālo daļu, kas kādreiz tikusi pļauta. Otra lielākā sala ir Lielrova (16ha). 1981 - 1983.gadam salas zemākā daļa ar buldozeru tika pārveidota, izveidojot mazu bet augstu saliņu arhipelāgu (kopā 71). Pie ezera rietumu krasta atrodas Apaļrova (3ha) - skaista, ar mežu apaugusi saliņa ar laukumu vidū. Šajā salā pirms 2.pasaules kara rīkotas zaļumballes.
Ap 1950.gadu, kad 20.gs. pirmās puses saimniecisko aktivitāšu pēdas vēl bija labi redzamas, vismaz 80% bijušā ezera dibena teritorijas aizņēma mazproduktīvas mežaudzes un zemie purvi, ne vairāk ka 20% no šīs platības veidoja grīšļu pļavas, ko izmantoja pļaušanai un ganīšanai. Taču arī tās gandrīz visas ir aizaugušas krūmiem un niedrēm [Mērsraga novada mājaslapa (http://www.mersrags.lv/), skatīta 27.06.2014.].
|
|
Papildu ziņas par nosaukumu: |
|
|
Objekta ID |
Pamatnosaukums |
Veids |
Stāvoklis |
Administratīvā vai teritoriālā vienība |
Ģeogr. platums |
Ģeogr. garums |
75618
|
Apaļrova
|
sala
|
pastāv
|
Mērsraga pagasts
|
57 16 04.800
|
23 04 49.800
|
75619
|
Ābraglīkums
|
ezera līcis
|
pastāv
|
Engures pagasts
|
57 12 27.316
|
23 08 59.726
|
97036
|
Dursupe
|
upe
|
pastāv
|
Balgales pagasts, Ķūļciema pagasts, Laucienes pagasts, Zentenes pagasts
|
57 13 08.040
|
23 06 30.960
|
96940
|
Dzedrupe
|
upe
|
pastāv
|
Ķūļciema pagasts, Mērsraga pagasts
|
57 15 12.960
|
23 04 55.560
|
97037
|
Grunču grāvis
|
grāvis
|
pastāv
|
Zentenes pagasts
|
57 12 26.894
|
23 07 16.250
|
97031
|
Jurģupe
|
upe
|
pastāv
|
Zentenes pagasts
|
57 12 46.466
|
23 07 21.997
|
97014
|
Kalnupe
|
upe
|
pastāv
|
Engures pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Zentenes pagasts
|
57 11 21.442
|
23 09 30.928
|
75537
|
Ķipatlīkums
|
ezera līcis
|
pastāv
|
Mērsraga pagasts
|
57 19 14.587
|
23 04 05.261
|
75617
|
Ķūļdroga
|
ezera līcis
|
pastāv
|
Mērsraga pagasts
|
57 15 21.459
|
23 04 13.571
|
75541
|
Laides gals
|
pussala
|
pastāv
|
Mērsraga pagasts
|
57 19 00.658
|
23 04 40.665
|
75571
|
Lepstlīkums
|
ezera līcis
|
pastāv
|
Engures pagasts
|
57 17 38.130
|
23 07 55.686
|
75616
|
Lielrova
|
sala
|
pastāv
|
Mērsraga pagasts
|
57 15 11.563
|
23 06 16.412
|
75622
|
Melnrags
|
zemesrags
|
pastāv
|
Engures pagasts
|
57 12 58.790
|
23 08 28.139
|
97010
|
Melnupe
|
upe
|
pastāv
|
Engures pagasts, Sēmes pagasts
|
57 10 45.840
|
23 10 29.640
|
122851
|
Pelčupe
|
upe
|
pastāv
|
Ķūļciema pagasts, Laucienes pagasts, Mērsraga pagasts
|
57 17 38.760
|
23 03 39.600
|
122424
|
Sausuma gals
|
pussala
|
pastāv
|
Ķūļciema pagasts, Mērsraga pagasts
|
57 15 36.000
|
23 04 06.600
|
96961
|
Vecā Pelčupe
|
upe
|
pastāv
|
Ķūļciema pagasts, Mērsraga pagasts
|
57 15 31.146
|
23 04 15.513
|
|
|