Paskaidrojumi
Rakstiet mums: vdbinfo@lgia.gov.lv
Saites
|
Informācija par objektu
|
|
|
Izdrukāt |
|
Objekta ID:
|
67370
|
Pamatnosaukums:
|
Gaiziņš
|
Nosaukums Adrešu klasifikatorā:
|
|
Nosaukumi:
|
Gaiziņkalns
|
Ietilpst (ietek) objektā:
|
|
|
Objekta veids:
|
kalns
|
Obj. stāvoklis:
|
pastāv
|
|
Sastādīšanas datums:
|
05.10.2002
|
Pēd. izmaiņu datums:
|
02.12.2019
|
Kartes lapas nosaukums:
|
VESTIENA (ID=4411)
|
|
|
Administratīvā vai teritoriālā piederība:
|
Bērzaunes pagasts, Madonas novads, agrāk Madonas rajons
|
|
Skaitliskais raksturojums
Vērtība:
|
311,9 m vjl.
|
Avots:
|
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Karšu pārlūks (LĢIA Karšu pārlūks)
|
Apraksts:
|
https://kartes.lgia.gov.lv
|
|
Atrašanās vieta kartē
Platums:
|
56.87(56° 52' 12")
|
Garums:
|
25.9594(25° 57' 34")
|
Avots:
|
Topo1 50mil
|
|
Parādīt visus slāņus
Nosaukums |
Nosaukums oficiāls [avots] |
Nosaukums ievadīts (datums) |
Nosaukuma forma |
Fonētiskā rakstība |
Lietošanas biežums |
Lietotāju vide |
Nosaukuma izcelsme |
Etimoloģija un semantika |
valoda |
vārds |
Gaiziņš
|
Jā [LĢIA lēmums]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gaiziņkalns
|
Nē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nosaukums |
Nosaukumu nerādīt |
Senais nosaukums |
Oficiālais sākuma laiks |
Oficiālais beigu laiks |
Nosaukuma atvasināšana un pārceļošana |
Piezīmes |
Gaiziņš
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Gaiziņkalns
|
Nē
|
|
|
|
|
|
Avota veids |
Avota saīsinājums |
Avota pilns nosaukums |
Sējums, lappuse vai individuālā avota pieraksts |
Citāts no avota |
Individuālais avots
|
VVC atzinums
|
Valsts valodas centra atzinums
|
16.06.2017
|
Gaiziņš (Gaiziņkalns)
|
Kartes
|
LT 75
|
Latvijas topogrāfiskā karte M 1:75 000. Armijas štāba ģeodēzijas un topogrāfijas daļas 1922.-1940.g. izdevums.
|
|
Gaiziņa kalns
|
Kartes
|
T 10
|
Топографические карты Латвийской ССР М 1:10 000. ГУГК, съёмка 1950–1952, 1971–1982 гг., изд. 1976–1977 гг.
|
|
г. Гайзинькалнс
|
Kartes
|
T 25
|
Топографические карты Латвийской ССР М 1:25 000. ГУГК, съёмка 1948–1952, 1971–1982 гг., изд. 1976–1983 гг.
|
|
г. Гайзиникалнс
|
Oficiāls avots
|
LĢIA lēmums
|
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras lēmums
|
12.01.2018
|
Gaiziņš
|
Publicēta literatūra
|
DI IV/1
|
Endzelīns J. Latvijas vietu vārdi. I daļa. Vidzemes vārdi. II daļa. Kurzemes un Latgales vārdi. // Darbu izlase. IV sēj. 1. daļa. – R., 1981, 13.-302. lpp.
|
17
|
|
Publicēta literatūra
|
Ld
|
Latvijas daba. Enciklopēdija. 1.–6. sēj. – R.: Latvijas enciklopēdija, 1994–1997.
|
II 85
|
Gaiziņkalns, Gaiziņš
|
Publicēta literatūra
|
Lpag
|
Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1.–2. sēj. – R.: Apgāds „Preses nams”, 2001–2002.
|
1, 119
|
Gaiziņkalns
|
Publicēta literatūra
|
Vārdnīca 1872
|
Latviešu-krievu-vācu vārdnice. Isdota no Tautas Apgaismošanas Ministerijas. – Maskava, 1872.
|
684
|
Gaisiņ-kalns
|
Reģionāls avots
|
Avotiņa 1999 Madonas r.
|
Avotiņa R. Madonas rajons. Kalni. Upes. Ezeri. Purvi. Meži. Ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca. – R.: Latvijas universitāte, ĢZZF Reģionālās ģeogrāfijas un toponīmikas zinātniskā laboratorija, LR VZD Nacionālās mērniecības centrs, Kartogrāfijas daļa, 1999.
|
57
|
Gaiziņkalns, Gaiziņš
|
Bērzaunes pagasts
|
Madonas novads
|
agrāk Madonas rajons
|
ATVK kods = 0038420
|
|
|
Vietas apraksts:
|
Bērzaunes pag. ZR, 2 km uz D no Viešūra ez.
|
|
Objekta raksturojums:
|
Lielapaugurs; abs. augst. 311,6 m vjl., relat. augst. 61,6 m [Ld II, 86]. Eliptiskas formas, izstiepts ZZA-DDR virzienā, stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, kuru lielāko daļu klāj mežs. Augstākā Latvijas virsotne. [Avotiņa 1999, 57]
|
|
Ieraksts pārbaudīts un apstiprināts:
|
27.02.2017
|
|
Papildu ziņas par objektu: |
Ietilpst Gaiziņkalna dabas parka teritorijā un reizē arī Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. [Ld II, 85 - 86]. [Avotiņa 1999, 57] Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš pēc Gaiziņkalna apmeklējuma rakstīja: "Salīdzinot ar īstiem kalniem, mūsu Gaiziņš būtu tīrais nieks, bet, tā kā tas ir mūsu augstākais, tad katram latvietim ieteicams tajā uzkāpt vismaz reizi mūžā, jo uzkāpušam gribas uzgavilēt. Tikai no šejienes var īsti redzēt Latvijas skaistumu! Tur dziļumos guļ ezeri kā zili zemes logi, silu, biržu un siliņu apņemti."
Otrā pasaules kara laikā Gaiziņkalna apkārtnē kādu laiku dzīvojis dzejnieks A. Čaks, kurš Latvijas dižkalnam veltījis vārdus:
"Gaiziņ, zilais augstais Gaiziņ,
Kaut es tavās pļavās būtu.
Sešos ezeros tu skaties,
Diviem kalniem roku dodi."
1978. gadā pēc M. Staņas izstrādātā projekta kalnā sāka celt sarkanu ķieģeļu skatu torni, kura būve joprojām nav pabeigta. 1996. gadā kāpņu laukumiņos vēji brīvi staigā pa izdauzītajiem logiem, zem kājām čirkst stiklu lauskas. Ir lifta šahta, bet nav lifta. No 1997. gada Gaiziņa virsotne un nogāze, saukta par Dāmu paradīzi, ir Amerikas latviešu Apeļu ģimenes privātīpašums. Kalna otra daļa, kurā atrodas stāvākā nogāze, saukta par Golgātu, pieder Miervaldim Baltgailim, kurš dzīvo Jēkabpilī un savu kalna daļu 7 gadiem iznomājis Jurim Stradiņam. Gaiziņkalna tūristu bāzē un slēpošanas trasē "Dāmu paradīze" tagad saimnieko Apeļu ģimenes atvase Inese Apelis.
Savā laikā kalnu apmeklējuši divi Latvijas prezidenti: 1930. gadā Alberts Kviesis un 1938. gadā Kārlis Ulmanis. Pirms K. Ulmaņa apmeklējuma kalnā uzcelts 30 m augsts skatu tornis. Aizbraucot K. Ulmanis piekodinājis, lai tornī vienmēr plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs. Tā bija sešus gadus. Karogs pazuda 1944. g. augustā. Vācu armija atkāpjoties skatu torni iznīcināja.
Dažādos laika periodos kalnu iecienījuši tūristi un slēpotāji. Pensionāra M. Kalniņa atmiņas: "(..) trīsdesmitajos gados arvien vairāk palielinājās tūristu skaits Gaiziņkalnā. Galvenokārt tie bija sl
ēpošanas sporta cienītāji no Rīgas februārī un martā, kad šeit bija sniega un saules pārpilnība. (..) nokļūšanai Gaiziņkalnā izmantoja dzelzceļu. Brauca līdz Mārcienas stacijai, no kurienes līdz Gaiziņkalnam 16 km. (..) Stacijā slēpotājus sagaidīja apkārtnes zemnieku zirgu pajūgi. (..) Mugursomas sakrāva kamanās, un slēpotāji turējās pie kamanām piesietās virvēs. Zirgs varēja pavilkt 5 - 8 slēpotājus. Šāds brauciens katram slēpotājam maksāja Ls 1 - 1,50. Naktsmītnēm izmantoja kalna pakājē un apkārtnē esošās zemnieku mājas. (..)
Četrdesmito gadu beigās un piecdesmito sākumā Gaiziņkalnā notika vairākas slēpošanas sacensības. (..) Sešdesmitajos gados Gaiziņkalnā iestājās klusums. Tam par iemeslu bija paredzētās raķešu bāzes celtniecība, kura tomēr nenotika. Astoņdesmitajos gados atkal kalnu sāka apmeklēt slēpotāji no Rīgas un citām vietām." [Kalniņš 1995]
Pēc Gaiziņa novada novadpētnieka J. Krūmiņa domām, Gaiziņkalns (Gaiszinis) uzskatīts par drošu laika noteicēju. Ja tas tinas miglā, ja no kalna ceļas miglaina dūmaka, drīzumā, un ne vēlāk kā trešajā dienā, būs lietus. [Avotiņa 1999, 58]
Padomju Savienības Galvenās ģeodēzijas un kartogrāfijas pārvaldes 1989. gada augstumu katalogā Gaiziņkalna triangulācijas punkts ir noteikts ar Padomju Savienības nivelēšanas 4. klases precizitāti un tā augstums ir norādīts 311,495 m Baltijas augstumu sistēmā. 2016. gada 2. un 3. novembrī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti veica globālās pozicionēšanas un tahimetrijas novērojumus ar mērķi - precizēt Gaiziņkalna reljefa augstāko vietu jaunajā Latvijas normālo augstumu sistēmā epohā 2000,5 (turpmāk - LAS-2000,5). (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfijas speciālisti kartēšanas vajadzībām reljefu nosaka pēc principa, ka reljefa augstums balstās uz pastāvīgu reljefa formu, kas veidojusies gan dabiskā, gan mākslīgā veidā, un nav pakļauta būtiskām dabiskām izmaiņām.) Analizējot iegūtos normālā augstuma datus, secināms, ka Gaiziņkaln
a
au
gs
tā
kā
v
ie
ta
atrodas bijušā skatu torņa drupu vietā, kas pašlaik apaugusi ar veģetāciju. Viena izteikta virsotne nav konstatēta. Par augstāko punktu pieņemta reljefa atzīme 09 ar plaknes koordinātām LKS-92 TM x 304632,85 y 619434,75 un normālo augstumu 311,94 metri LAS-2000,5. (Ivars Liepiņš.
Gaiziņkalna augstuma precizēšana. http://www.lgia.gov.lv/lv/Aktualitates/2016/11_novembris)
|
|
Papildu ziņas par nosaukumu: |
Pēc valodnieka K. Karuļa domām, vārdam "gaizs" un tā atvasinājumiem latviešu valodā bijušas divējādas nozīmes: 'rūgts' un 'augsts'. Šī pēdējā nozīme laikam saglabājusies vienīgi vietvārdos, piem., Gaiziņš. [Karulis 1992, I, 281]
[Karulis K. Gaizs un Gaiziņš // Latviešu valodas kultūras jautājumi. 20. laidiens. - R.: Avots, 1984., 154.-155.lpp.]
|
|
|
|